Wednesday, September 25, 2013

VALLI -1


kāṭhakopaniṣat
kathamiti ucyate ---
pītodakā jagdhatṛṇā
dugdhadohā nirindriyāḥ  |
anandā nāma te lokās-
tānsa gacchati tā dadat  || 1. 1. 3 ||
pītodakā ityādinā dakiṇārthā gāvo viśeyante | pītamudaka yābhistā pītodakāḥ | jagdha bhakita tṛṇa yābhistā jagdhatṛṇāḥ | dugdho doha kṣīrākhyo yāsāṃ tā dugdhadohāḥ | nirindriyā prajananāsamarthā jīrṇā niphalā gāva ityartha | yāstā evabhūtā gā tvigbhyo dakiṇābuddhyā dadat prayacchan anandā anānandā asukhā nāmetyetat | ye te lokāstān sa yajamāno gacchati | || 1. 1. 3 | |
sa hovāca pitaraṃ tata kasmai māṃ dāsyasīti  |
dvitīya ttīya tam̐ hovāca mtyave tvā dadāmīti  | | 1. 1. 4 | |
tadeva kratvasapatti-nimitta pituraniṣṭa phala putrea satā nivāraṇīya mayā ātma-pradānenāpi kratu-sapatti ktvetyeva manyamāna pitaramupagamya sa hovāca pitaram, he tata = tāta kasmai tvigviśeṣāya dakiṇārtha māṃ dāsyasīti = prayacchasītyetat | sa evamuktena pitrā upekyamāṇo:'pi dvitīya ttīyamapi uvāca --- kasmai māṃ dāsyasi, kasmai māṃ dāsyasīti | nāya kumāra-svabhāva iti kruddha san, pitā ta ha = putra kila uvāca, mtyave = vaivasvatāya tvā = tvāṃ dadāmīti | || 1. 1. 4 | |
sa evamukta putra ekānte paridevayāṃcakāra | katham? ityucyate ---
bahūnāmemi prathamo bahūnāmemi madhyama  |
kisvidyamasya kartavya yanmayā:'dya kariyati  | | 1. 1. 5 | |
buhūnāṃ śiyāṇāṃ putrāṇāṃ vā emi = gacchāmi prathama san mukhyayā śiyādivttyetyartha | madhyamānāṃ ca bahūnāṃ madhyama = madhyamayaiva vttyaimi | nādhamayā kadācidapi | tameva viśiṣṭa-guamapi putra mām, mtyave tvā dadāmi ityuktavān pitā | sa kisvit yamasya kartavya = prayojana mayā pradattena kariyati yat-kartavyam adya? nūna prayojanamanapekyaiva krodhavaśāduktavān pitā | tathāpi tatpiturvaco mṛṣā mā bhūditi eva matvā paridevanāpūrvakamāha pitara śokāviṣṭa ki mayoktamiti ||1.1.5||
sanmārga sadaiva sevanīya
anupaśya yathā pūrve
pratipaśya tathā:'pare  |
sasyamiva martya pacyate
sasyamivājāyate puna  | |  1. 1. 6 | |
anupaśya = ālocaya = vibhāvaya anukramea yathā = yena prakārea vttāḥ pūrve = atikrāntāḥ = pit-pitāmahādayastava | tāndṛṣṭvā ca teṣāṃ vttamāsthātumarhasi | vartamānāśca apare sādhavo yathā vartante tāṃśca tathā pratipaśya = ālocaya | na ca teṣāṃ mṛṣākaraa vtta vartamāna vā asti | tadviparītamasatāṃ ca vtta mṛṣākaraam | na ca mṛṣābhūta ktvā kaścidajarāmaro bhavati | yata sasyamiva martya = manuya pacyate = jīro = mriyate, mtvā ca sasyamiva ājāyate = āvirbhavati punarevamanitye jīvaloke ki mṛṣākaraena ? pālayātmana satyam | preaya māṃ yamāyetyabhiprāya | |  1. 1. 6 | |
sa evamukta pitā ātmana satyatāyai preayāmāsa | sa ca yama-bhavana gatvā tisro rātrīruvāsa yame proite | proyāgata yamam amātyā bhāryā vā ūcurbodhayanta ---
vaiśvānara praviśatyatithirbrāhmao ghān  |
tasyaitā śānti kurvanti hara vaivasvatodakam  | |  1. 1. 7 | |
vaiśvānaro agnireva sākṣāt praviśati atithi san brāhmao ghān dahanniva | tasya dāha śamayanta ivāgneretāṃ pādyāsanādi-dāna-lakaṇāṃ śānti kurvanti santo:'titheryata, ata hara āhara he vaivasvata, udaka naciketase pādyārtham yataścākarae pratyavāya śrūyate ||  1. 1. 7 | |
athityupekae doṣāḥ
āśāpratīke sagatam̐ sūntāṃ ceṣṭāpūrte
putrapaśūm̐śca sarvān  |
etadvṛṅkte puruasyālpamedhaso
yasyānaśnanvasati brāhmao ghe ||1.1.8||
āśā-pratīke = anirjñāta-prāpyeṣṭārtha-prārthanā = āśā, nirjñāta-prāpyārtha-pratīkaa = pratīkṣā, te āśā-pratīke, sagata = satsayogaja phalam, sūntāṃ ca = sūntā hi = priyā vāk, tannimitta ca, iṣṭāpūrte = iṣṭa = yāgaja phala, pūrtam = ārāmādi-kriyāja phalam, putrapaśūṃśca = putrāṃśca paśūṃśca sarvān, etat sarva yathokta vṛṅkte = varjayati = vināśayatītyetat | puruasya alpa-medhasa = alpa-prajñasya, yasya anaśnan = abhuñjāno brāhmao ghe vasati | tasmādanupekaṇīya sarvāvasthāsvapyatithirityartha ||1.1.8||
evamukto mtyuruvāca naciketasamupagamya pūjā-purasaram ---
tisro rātrīryadavātsīrghe me:'naśnan
brahmannatithirnamasya  |
namaste:'stu brahman svasti me:'stu
tasmātprati trīnvarānvṛṇīṣva ||1.1.9||
tisro rātrīḥ yat = yasmāt avātsīḥ = uitavānasi, ghe me = mama anaśnan he brahman atithi san namasya = namaskārārhaśca, tasmāt nama te = tubhyam astu = bhavatu | he brahman svasti = bhadra me astu | tasmāt bhavato:'naśanena madghavāsa-nimittāddoṣāt tatprāptyupaśamena | yadyapi bhavadanugrahea sarva mama svasti syāt, tathāpi tvadadhika-saprasādanārthamanaśanenoitāmekaikāṃ rātri prati trīn varān vṛṇīṣva abhipretārtha-viayān prārthayasva matta | |1.1.9||
naciketāstvāha -- yadi ditsurvarān ---
śāntasakalpa sumanā yathā syād
vītamanyurgautamo mā:'bhi mtyo  |
tvatprasṛṣṭam mā:'bhivadetpratīta
 etat trayāṇāṃ prathama vara vṛṇe  | | 1.1.10 | |
śāntasakalpa upaśānta sakalpo yasya māṃ prati yama prāpya ki nu kariyati mama putra iti, sa śāntasakalpa sumanāḥ prasannacittaśca yathā syāt vītamanyu vigataroaśca gautama mama pitā mā abhi māṃ prati he mtyo, kiñca, tvatprasṛṣṭa tvayā vinirmukta preita gha prati mā mām abhivadet pratīta labdha-smti, sa evāya putro mamāgata ityeva pratyabhijānannityartha15 | etat prayojana trayāṇāṃ varāṇāṃ prathamam ādya vara vṛṇe prārthaye yatpitu paritoaam | | 1.1.10 | |
mtyuruvāca –
yathā purastād bhavitā pratīta
auddālakirāruirmatprasṛṣṭa  |
sukham̐ rātrīḥ śayitā vītamanyu
 tvāṃ dadṛśivānmtyumukhāt pramuktam  | | | | 1.1.11 | |
yathā buddhi tvayi purastāt = pūrvam āsītsnehasamanvitā pitustava, bhavitā prītisamanvitastava pitā tathaiva pratīta = pratītavānsan | auddālaki = uddālaka va auddālaki, aruasyāpatyam = ārui dvyāmuyāyao vā | matprasṛṣṭa = mayānujñāta san uttarā api rātrīḥ sukha = prasannamanāḥ śayitā = svaptā vītamanyu = vigatamanyuśca bhavitā syāt, tvāṃ = putra dadṛśivān = dṛṣṭavān san mtyu-mukhāt = mtyu-gocarāt pramukta santam | |1.1.11 | |
naciketā uvāca –
svarge loke na bhaya kicanāsti
na tatra tva na jarayā bibheti  |
ubhe tīrtvā:'śanāyāpipāse
 śokātigo modate svargaloke  | | 1.1.12 | |       
svarge loke rogādi-nimitta bhaya kicana = kicidapi nāsti | na ca tatra tva mtyo sahasā prabhavasi, ato jarayā yukta iha loka iva tvatto na bibheti kaścittatra | ki ca ubhe aśanāyā,pipāse tīrtvā = atikramya śokamatītya gacchatīti śokātiga san mānasena dukhena varjita modate hṛṣyati svargaloke divi ||1.1.12 | |
sa tvamagni svargyamadhyei mtyo
prabrūhi tva śraddadhānāya mahyam |
svargalokā amtatva bhajanta
etad dvitīyena vṛṇe varea || 1.1.13||
evagua-viśiṣṭasya svarga-lokasya prāpti-sādhana-bhūtam agni svargya sa tva mtyu adhyei = smarasi = jānāsītyartha | he mtyo, yata ta prabrūhi = kathaya śraddadhānāya = śraddhāvate mahya svargārthine | yenāgninā citena svargalokāḥ svargo loko yeṣāṃ te svargalokāḥ = yajamānāḥ amtatvam = amaraatāṃ = devatva bhajante = prāpnuvanti, tat etat agnivijñāna dvitīyena varea vṛṇe | ||| 1.1.13||
mtyo pratijñeyam ---
pra te bravīmi tadu me nibodha
svargyamagni naciketa prajānan |
anantalokāptimatho pratiṣṭhāṃ
viddhi tvameta nihita guhāyām || 1.1.14||
te = tubhya prabravīmi; yattvayā prārthita tat u me = mama vacasa nibodha = budhyasva ekāgramanāḥ san | svargya = svargāya hita = svarga-sādhanam agni he naciketa prajānan = vijñātavānsannahamityartha | prabravīmi tannibodheti ca śiya-buddhi-samādhānārtha vacanam |
adhunāgni stauti -- anantalokāpti = svarga-loka-phala-prāpti-sādhanamityetat, atho api pratiṣṭhām = āśraya jagato virāṭsvarūpea, tam etam agni mayocyamāna viddhi = vijānīhi tva nihita = sthita guhāyām | viduṣāṃ buddhau niviṣṭamityartha | ||| 1.1.14||
ida śrutervacanam ---
lokādimagni tamuvāca tasmai
yā iṣṭakā yāvatīrvā yathā vā |
sa cāpi tatpratyavadadyathokta
athāsya mtyu punarevāha tuṣṭa ||1.1.15||
lokādi = lokānāmādi prathama-śarīritvāt = agni ta prakta naciketasā prārthitam uvāca = uktavānmtyu tasmai = naciketase | ki ca, yāḥ iṣṭakāḥ cetavyāḥ svarūpea yāvatīrvā sakhyayā yathā vā cīyate:'gniryena prakārea sarvametaduktavānityartha | sa cāpi naciketāḥ tat mtyunokta pratyavadat yathāvatpratyayenāvadat pratyuccāritavān | atha asya pratyuccāraena tuṣṭa san mtyu punarevāha vara-traya-vyatirekeṇānya vara ditsu | |1.1.15||
katham ?
tamabravīt prīyamāṇo mahātmā
vara tavehādya dadāmi bhūya |
tavaiva nāmnā bhavitāyamagni
sṛṅkāṃ cemāmanekarūpāṃ ghāṇa ||1.1.16||
ta = naciketasam abravīt prīyamāṇa śiyasya yogyatāṃ paśyanprīyamāṇa = prītimanubhavan mahātmā akudra-buddhi vara tava caturtham iha prītinimittam adya = idānīṃ dadāmi bhūya = puna prayacchāmi | tavaiva naciketasa nāmnā = abhidhānena prasiddha bhavitā mayocyamāna ayam agni | kiñca, sṛṅkāṃ = śabdavatīṃ ratnamayīṃ mālām imām anekarūpāṃ = vicitrāṃ ghāṇa = svīkuru | yadvā, sṛṅkām akutsitāṃ gati karmamayīṃ ghāṇa | anyadapi karma-vijñānamaneka-phala-hetutvātsvīkurvityartha | |1.1.16||
punarapi karmastutimevāha --
triṇāciketastribhiretya sandhi
trikarmakttarati janmamtyū |
brahmajajña devamīḍya viditvā
nicāyyemā śāntimatyantameti ||1.1.17||
triṇāciketa tri ktvā nāciketo:'gniścito yena sa triṇāciketa; tadvijñānavānvā | tribhi mātpitrācāryai etya prāpya sandhi = sandhāna = sambandham, mātrādyanuśāsana yathāvatprāpyetyetat | taddhi prāmāṇya-kāraa śrutyantarādavagamyate | 'yathā mātmānpitmānācāryavānbrūyāt (b.u. 4|1|2) ityāde | veda-smti-śiṣṭairvā pratyakṣānumānāgamairvā | tebhyo hi viśuddhi pratyakṣā | trikarmakt ijyādhyayana-dānānāṃ kartā tarati atikrāmati janma-mtyū | kica, brahmajajñam, brahmao = hirayagarbhājjāto brahmaja brahmajaścāsau jñaśceti brahmajajña | sarvajño hyasau | ta deva = dyotanājjñānādi-guavantam, īḍya = stutya viditvā śāstrata, nicāyya = dṛṣṭvā cātmabhāvena imāṃ = svabuddhipratyakṣāṃ śāntim = uparatim atyantam eti = atiśayenaiti | vairāja pada jñāna-karma-samuccayānuṣṭhānena prāpnotītyartha | |1.1.17||
idānīmagni-vijñāna-cayana-phalamupasaharati, prakaraa ca ---
triṇāciketastrayametadviditvā
ya eva vidvāścinute nāciketam |
sa mtyupāśān purata praodya
śokātigo modate svargaloke || 1.1.18||
triṇāciketa traya yathoktam yā iṣṭakā yāvatīrvā yathā vā iti | etat viditvā = avagamya ya ca evam ātma-svarūpea agni vidvān cinute = nirvartayati nāciketam agni kratum, sa mtyu-pāśān adharmājñāna-rāga-dveṣādi-lakaṇān purata = agrata, pūrvameva śarīra-pātādityartha, praodya = apahāya, śokātiga mānasairdukhairvigata ityetat, modate svarga-loke vairāje virāḍātma-svarūpa-pratipattyā || 1.1.18||
ea te:'gnirnaciketa svargyo
yamavṛṇīthā dvitīyena varea |
etamagni tavaiva pravakyanti janāsa
ttīya vara naciketo vṛṇīṣva || 1.1.19 ||
ea te tubhyam agni vara he naciketa, svargya svarga-sādhana, yam agni varam avṛṇīthāḥ = vtavān = prārthitavānasi dvitīyena varea, so:'gnirvaro datta ityuktopasahāra | kiñca, etam agni tavaiva nāmnā pravakyanti janāsa = janā ityetat | ea varo datto mayā caturthastuṣṭena | ttīya vara naciketa vṛṇīṣva | tasminhyadatta ṛṇavānevāhamityabhiprāya | |1.1.19||
etāvaddhyatikrāntena vidhi-pratiedhārthena mantra-brāhmaenāvagantavya yadvaradvaya-sūcita vastu | nātma-tattva-viaya-yāthātmya-vijñānam | ato vidhi-pratiedhārtha-viayasya ātmani kriyā-kāraka-phalādhyāropaa-lakaasya svābhāvikasyājñānasya sasāra-bījasya nivttyartha tadviparīta-brahmātmaikatva-vijñāna kriyā-kāraka-phalādhyāropaa-śūnyamātyantika-niḥśreyasa-prayojana vaktavyamityuttaro grantha ārabhyate | tametamartha dvitīya-vara-prāptyāpyaktārthatva ttīya-vara-gocaram ātmajñānam antarea ityākhyāyikayā prapañcayati | yata pūrvasmāt karma-gocarāt sādhya-sādhana-lakaṇāt anityāt viraktasyātmajñāne:'dhikāra iti tannindārtha putrādyupanyāsena pralobhana kriyate |
naciketā uvāca 'ttīya vara naciketo vṛṇīṣva' ityukta san ---
yeya prete vicikitsā manuye-
:'stītyeke nāyamastīti caike |
etadvidyāmanuśiṣṭastvayā:'ha
varāṇāmea varasttīya ||1.1.20||
yeya vicikitsā = saṃśaya prete = mte manuye, asti ityeke asti śarīrendriya-manobuddhi-vyatirikto dehāntara-sabandhyātmā ityeke manyante, nāyamasti iti caike nāyamevavidho:'stīti caike | atra cāsmāka na pratyakea, nāpyanumānena nirayavijñānam | etadvijñānādhīno hi para puruṣārtha ityata etat vidyāṃ vijānīyām aham anuśiṣṭa = jñāpita tvayā | varāṇāmea varasttīyo:'vaśiṣṭa | |1.1.20||
kimayamekāntato niḥśreyasa-sādhanātmajñānārho na vetyetatparīkaṇārthamāha ---
devairatrāpi vicikitsita purā
na hi suvijñeyamaurea dharma |
anya vara naciketo vṛṇīṣva
mā moparotsīrati mā sjainam || 1.1.21||
devairapi atra = etasminvastuni vicikitsita = saṃśayita purā = pūrvam | na hi suvijñeya = suṣṭhu vijñeyam asakcchrutamapi prāktairjanai, yata au = sūkma ea ātmākhya dharma | ata anyam = asadigdhaphala vara naciketa, vṛṇīṣva | mā = māṃ mā uparotsīḥ = uparodha mā kārṣīḥ = adhamaramivottamara | atisja = vimuñca ena = vara mā = māṃ prati || 1.1.21||
evamukto naciketā āha –
devairatrāpi vicikitsita kila
tva ca mtyo yanna sujñeyamāttha |
vaktā cāsya tvādganyo na labhyo
nānyo varastulya etasya kaścit || 1.1.22||
devairatrāpi vicikitsita kila iti bhavata eva na śrutam | tva ca mtyo, yat = yasmāt na sujñeyam ātmatattvam āttha = kathayasi | ata paṇḍitairapyavedanīyatvāt vaktā ca asya = dharmasya tvādk = tvattulya anya paṇḍitaśca na labhya anviyamāṇo:'pi | aya tu varo niḥśreyasa-prāpti-hetu | ata na anya vara tulya sadṛśa asti etasya kaścit api | anitya-phalatvādanyasya sarvasyaivetyabhiprāya | |1.1.22||
evamukto:'pi puna pralobhayannuvāca mtyu ---
śatāyua putrapautrānvṛṇīṣva
bahūnpaśūn hastihirayamaśvān |
bhūmermahadāyatana vṛṇīṣva
svaya ca jīva śarado yāvadicchasi || 1.1.23||
śatāyua = śata varṣāṇi āyūṃṣi yeṣāṃ tān śatāyua putra-pautrān vṛṇīṣva | kica, gavādi-lakaṇān bahūn paśūn hasti-hirayam, hastī ca hiraya ca hasti-hirayam, aśvān ca | kiñca, bhūme = pthivyāḥ mahat = vistīram āyatanam = āśraya = maṇḍala = sāmrājya vṛṇīṣva | kiñca, sarvamapyetadanarthaka svaya cedalpāyurityata āha -- svaya ca tva jīva = dhāraya śarīra samagrendriyakalāpa śarada = varṣāṇi yāvat icchasi jīvitum || 1.1.23||
etattulya yadi manyase vara
vṛṇīṣva vitta cirajīvikāṃ ca |
mahābhūmau naciketastvamedhi
kāmānāṃ tvā kāmabhāja karomi || 1.1.24||
etattulyam = etena = yathopadiṣṭena sadṛśam anyamapi yadi manyase varam, tamapi vṛṇīṣva | kica, vitta = prabhūta hiraya-ratnādi cirajīvikāṃ ca saha vittena vṛṇīṣvetyetat | ki bahunā? mahābhūmau = mahatyāṃ bhūmau rājā naciketa tvam edhi = bhava | kiñcānyat, kāmānāṃ divyānāṃ, mānuṣāṇāṃ ca tvā = tvāṃ kāma-bhāja = kāma-bhāgina = kāmārha karomi, satya-sakalpo hyaha deva || 1.1.24||

ye ye kāmā durlabhā martyaloke
sarvān kāmāśchandata prārthayasva |
imā rāmāḥ sarathāḥ satūryā
na hīdṛśā lambhanīyā manuyai |
ābhirmatprattābhi paricārayasva
naciketo maraa mā:'nuprākṣīḥ || 1.1.25||
ye ye kāmāḥ = prārthanīyā durlabhāḥ ca martyaloke, sarvān tān kāmān chandata = icchāta prārthayasva | kiñca, imāḥ = divyā apsarasa, ramayanti puruṣāniti rāmāḥ, saha rathairvartanta iti = sarathāḥ, satūryāḥ = savāditrāḥ, tāśca na hi lambhanīyāḥ = prāpaṇīyāḥ īdṛśāḥ = evavidhā manuyai = martyai asmadādi-prasādamantarea | ābhi matprattābhi = mayā pradattābhi = paricārikābhi paricārayasva ātmānam, pāda-prakṣālanādi-śuśrūṣāṃ kārayātmana ityartha | he naciketa, maraa = maraa-sabaddha praśna pretyāsti nāstīti kāka-danta-parīkṣārūpa mā anuprākṣīḥ maiva praṣṭumarhasi | |1.1.25||
mtyunā eva pralobhyamāno:'pi naciketā mahāhradavadakobhya āha ---
śvobhāvā martyasya yadantakaitat
sarvendriyāṇāṃ jarayanti teja |
api sarva jīvitamalpameva
tavaiva vāhāstava ntyagīte ||1.1.26||
śvo bhaviyanti, na veti sadihyamāna eva yeṣāṃ bhāvo bhavana tvayopanyastānāṃ bhogānāṃ te śvobhāvāḥ | kiñca, martyasya = manuyasya antaka = he mtyo, yat etat sarvendriyāṇāṃ teja tat jarayanti = apakapayanti | apsaraprabhtayo bhogā anarthāyaivaite, dharma-vīrya-prajñā-tejo-yaśa-prabhtīnāṃ kapayittvāt | yāṃ cāpi dīrgha-jīvikāṃ tva ditsasi tatrāpi śrṛṇu | sarva yadbrahmao:'pi jīvitam āyu alpameva, kimutāsmadādi-dīrgha-jīvikā | ata tavaiva tiṣṭhantu vāhā rathādaya, tathā tava ntyagīte ca | |1.1.26||
kiñca ---
na vittena tarpaṇīyo manuyo
lapsyāmahe vittamadrākma cettvā |
jīviyāmo yāvadīśiyasi tva
varastu me varaṇīya sa eva || 1.1.27||
na prabhūtena vittena tarpaṇīyo manuya | na hi loke vittalābha kasyacittptikāro dṛṣṭa | yadi nāmāsmāka vitta-tṛṣṇā syāt, lapsyāmahe = prāpsyāmahe vittam, adrākma = dṛṣṭavanto vaya cet tvā = tvām | jīvitamapi tathaiva -- jīviyāma yāvat yāmye pade tvam īśiyasi = īśiyase prabhu syāḥ | katha hi martyastvayā sametyālpadhanāyurbhavet? varastu me varaṇīya sa va yadātmavijñānam || 1.1.27||
yataśca ---
ajīryatāmamtānāmupetya
jīryanmartya kvadhastha prajānan |
abhidhyāyan vararatipramodān
atidīrghe jīvite ko rameta ||1.1.28||
ajīryatāṃ = vayohānimaprāpnuvatām amtānāṃ sakāśam upetya = upagamya ātmana utkṛṣṭa prayojanāntara prāptavya tebhya prajānan upalabhamāna svaya tu jīryan martya jarā-maraavān kvadhastha ku = pthivī adhaścāsau antarikṣādi-lokāpekayā tasyāṃ tiṣṭhatīti kvadhastha san kathamevamavivekibhi prārthanīya putra-vittādyasthira vṛṇīte |
'kva tadāstha iti vā pāṭhāntaram | asminpake caivam akarayojanā | teu putrādiu āsthā āsthiti tātparyea vartana yasya sa tadāstha | tato:'dhikatara puruṣārtha duprāpamapi abhiprepsu kva tadāstho bhavet? na kaścittadasārajñastadarthī syādityartha | sarvo hyuparyuparyeva bubhūṣati loka | tasmānna putra-vittādi-lobhai pralobhyo:'ham | ki ca, apsarapramukhān vararatipramodān anavasthitarūpatayā abhidhyāyan = nirūpayan yathāvat atidīrghe jīvite ka vivekī rameta | |1.1.28||
ato vihāyānityai kāmai pralobhanam, yanmayā prārthita ---
yasminnida vicikitsanti mtyo
yatsāmparāye mahati brūhi nastat |
yo:'ya varo gūḍhamanupraviṣṭo
nānya tasmānnaciketā vṛṇīte || || 1.1.29||
yasmin prete ida vicikitsana = vicikitsanti asti nāstītyeva-prakāra he mtyo, sāmparāye = paralokaviaye mahati = mahatprayojana-nimitte ātmano niraya-vijñāna yat, tat brūhi = kathaya na asmabhyam | ki bahunā, yo:'ya prakta ātmaviaya vara gūḍha = gahana durvivecana prāpta anupraviṣṭa, tasmāt varāt anyam avivekibhi prārthanīyamanitya-viaya vara naciketāḥ na vṛṇīte manasāpi iti śrutervacanamiti ||1.1.29||
iti śrīmatparamahasa-parivrājakācārya-govinda-bhagavatpūjyapāda-śiya-śrīmadācārya-śrīśakara-bhagavata ktau kahopaniadbhāṣye prathamādhyāye prathamavallībhāṣyam samāptam ||

No comments:

Post a Comment